Apstiprināts
ar Neatkarīgās šķīrējtiesas
dibinātāja 18.06.2007. lēmumu
 
 
R E G L A M E N T S
 
1. nodaļa
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
 
1.       Neatkarīgā šķīrējtiesa, turpmāk tekstā – Šķīrējtiesa, ir pastāvīga Šķīrējtiesa, kas reģistrēta šķīrējtiesu reģistrā un darbojas pamatojoties uz Latvijas Republikas Civilprocesa likuma D daļu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīviem aktiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesu darbību, šīs Šķīrējtiesas reglamentu un pušu vienošanos.
2.       Šķīrējtiesas nosaukums svešvalodās:
2.1.        krievu valodā - Независимый третейский суд;
2.2.        angļu valodā - Independent Arbitration Court.
  1. Šķīrējtiesas dibinātājs ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Finel”.
  2. Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu Šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību. Šķīrējtiesas priekšsēdētāju, ieceļ Šķīrējtiesas dibinātājs, patstāvīgi nosakot iecelšanas termiņus un kārtību.
5.       Šķīrējtiesa ir tiesīga izskatīt jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, izņemot strīdu:
5.1.        kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
5.2.        kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
5.3.        kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
5.4.        par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5.5.        par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
5.6.        par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
5.7.        starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
5.8.        par to personu tiesībām un pienākumiem, kuras līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir pasludinātas par maksātnespējīgām.
 
2.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
 
  1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā.
  2. Pušu vienošanās par strīda nodošanu Šķīrējtiesai (Šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:
7.1.        kā atsevišķs līgums;
7.2.        kā speciāls noteikums pušu līgumā (Šķīrējtiesas klauzula);
7.3.        pusēm apmainoties ar vēstulēm, faksogrammām, telegrammām vai izmantojot citus telekomunikācijas līdzekļus, kas nodrošina, ka tiek fiksēta pušu griba nodot strīdu vai iespējamo strīdu izšķiršanai Šķīrējtiesā.
  1. Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un, ja prasītājs iesniedzis prasību Neatkarīgajā šķīrējtiesā, un otra puse tam piekrīt, tad strīds ir pakļauts šai Šķīrējtiesai.
  2. Šķīrējtiesas līgumā puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, strīda izšķiršanas kārtību – mutvārdu vai rakstveida šķīrējtiesas procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
  3. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā Šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.
  4. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
  5. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.
  6. Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no Šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai Šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem:
13.1.    Šķīrējtiesas procesā ilgāk par četriem mēnešiem netiek izveidots Šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālās darbības;
13.2.    Šķīrējtiesa gada laikā no Šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu.
  1. Par strīda pakļautību lemj Šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd Šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.
  2. Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
  3. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību tai var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība Šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
 
3.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS
 
  1. Šķīrējtiesnesis ir fiziska persona, kas atbilstoši Šķīrējtiesas līguma un šī Reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
  2. Šķīrējtiesa izšķir strīdus trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ja puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesnešu skaitu. Šķīrējtiesnešu skaitam jābūt nepāra. Šķīrējtiesas sastāvs var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā ir vienojušās.
  3. Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, tad šķīrējtiesnešus ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu rīkojumu. Šķīrējtiesneši tiek iecelti no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  4. Gadījumā, ja strīds tiek izšķirts vismaz trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja piekrišanu par šķīrējtiesnesi var iecelt arī personu, kas nav Šķīrējtiesas pastāvīgais šķīrējtiesnesis. Jebkurā gadījumā Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājam jābūt Šķīrējtiesas pastāvīgam šķīrējtiesnesim.
  5. Gadījumos, ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, tad viņam ir šajā reglamentā noteiktās Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāja pilnvaras.
  6. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst tai, par kādu puses vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas. Puse, kura vēlas noraidīt šķīrējtiesnesi, piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šajā punktā minētajiem apstākļiem, iesniedz Šķīrējtiesā rakstisku šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu, norādot tajā noraidāmo šķīrējtiesnesi un noraidījuma pamatu.
  7. Šķīrējtiesnesim pieteikto noraidījumu izlemj tas Šķīrējtiesas sastāvs, kas izšķir konkrēto lietu arī gadījumos, kad strīds tiek izšķirts šķīrējtiesnesim vienpersoniski. Noraidījuma izlemšanā piedalās visi Šķīrējtiesas sastāva locekļi.
  8. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājam kļūst zināmi apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par šķīrējtiesneša objektivitāti un neatkarību, viņš nekavējoties par tiem informē abas puses un izskaidro to tiesības iesniegt Šķīrējtiesā attiecīgā šķīrējtiesneša noraidījuma pieteikumu.
  9. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
25.1.    ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
25.2.    ja šķīrējtiesnesis atteicies no strīda izšķiršanas;
25.3.    ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla savlaicīgi nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas no pušu rakstiska pieteikuma pieņēma lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
25.4.    ja puses vienojas par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
25.5.    ar šķīrējtiesneša nāvi.
  1. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
  2. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ jaunu šķīrējtiesnesi desmit dienu laikā.
  3. Paziņojums par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu tiek nosūtīts pusēm desmit dienu laikā pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
 
4.nodaļa
PROCESUĀLIE TERMIŅI
 
  1. Procesuālās darbības izpilda šajā Reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā Reglamentā nav noteikti, tos nosaka Šķīrējtiesa. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
  2. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
  3. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
  4. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
  5. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
  6. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
  7. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī Reglamenta vai Šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
  8. Apturot Šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu Šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots Šķīrējtiesas process.
  9. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
  10. Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
  11. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc Šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj Šķīrējtiesas sastāvs.
 
5.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
 
  1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt Šķīrējtiesas procesa kārtību. Taču ja puses nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa kārtību, strīdu izšķir saskaņā ar šī Šķīrējtiesas Reglamenta noteikumiem.
  2. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vietu nosaka Šķīrējtiesa. Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
    Lai iepazītos ar faktiem, uz kuriem atsaucas puses, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
  3. Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma pilsētas/rajona tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati tiesa pēc puses vai Šķīrējtiesas lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par Šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai Šķīrējtiesā.
  4. Šķīrējtiesas process sākas ar brīdi, kad prasības pieteikums, kas sastādīts valsts valodā vai valodā, kura paredzēta Šķīrējtiesas līgumā, iesniegts Šķīrējtiesā.
  5. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesā iesniedz rakstveidā.
  6. Prasības pieteikumā norāda:
45.1.    informāciju par pusēm - juridiskajām personām: nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi), reģistrācijas numuru, kā arī, ja prasītājam ir zināmi, tālruņa un faksa numuru; fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, deklarēto dzīvesvietu  un  personas kodu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru.
45.2.    prasības priekšmetu, prasības summu, prasības summas aprēķinu, prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina, prasītāja prasījumus, pievienoto dokumentu sarakstu.
  1. Prasības pieteikumam pievieno:
46.1.    pušu vienošanos par Šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
46.2.    līgumu, kura sakarā radies strīds;
46.3.    dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
46.4.    pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam.
  1. Pierādījumus par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu jāiesniedz Šķīrējtiesā līdz šķīrējtiesas sēdei vai Šķīrējtiesas noteiktajam datumam.
  2. Prasības pieteikumam pievieno tik daudz pieteikuma un tam pievienoto dokumentu norakstus vai kopijas, cik lietā ir atbildētāju. Rakstveida pierādījumi iesniedzami šī Reglamenta 70.punktā noteiktajā kārtībā.
  3. Ja prasības pieteikums neatbilst šī Reglamenta prasībām, tad Šķīrējtiesa atstāj to bez tālākas virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atgriezts iesniedzējam bez izskatīšanas.
  4. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas un Šķīrējtiesas procesa ierosināšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ieceļ šķīrējtiesnešus pušu līgumā vai šajā reglamentā noteiktajā skaitā.
  5. Šķīrējtiesa nosūta ar ierakstītu vēstuli vai nodod pret parakstu atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, prasības pieteikuma norakstu un tam pievienoto dokumentu norakstus, piedāvājot piecpadsmit dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasības pieteikumu, pievienot tai iebildumu apstiprinošus dokumentus, ja tādi ir.
  6. Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesā līdz Šķīrējtiesas norādītajam termiņam, norādot iebildumus, ja tādi ir, un tos apstiprinošus pierādījumus, pievienojot tik atsauksmes un tai pievienoto dokumentu norakstus vai kopijas, cik lietā ir dalībnieku. Rakstveida pierādījumi iesniedzami šī Reglamenta 70.punktā noteiktajā kārtībā.
  7. Atsauksmē atbildētājs norāda: vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā; savus iebildumus pret prasību un to pamatojumu; pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti; lūgumus par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu; citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā.
  8. Pēc tam kad ir saņemta no atbildētāja atsauksme uz prasību, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nosaka strīda izšķiršanas dienu, laiku un vietu, kā arī ieceļ šķīrējtiesnešus, ja tie nav iecelti šajā reglamentā noteiktajā kārtībā, un savlaicīgi paziņo par to pusēm.
  9. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
  10. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.
  11. Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas atrašanās vietas (juridiskās adreses), vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.
  12. Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.
 
6.nodaļa
STRĪDA IZŠĶIRŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ
 
  1. Ievērojot pušu noslēgto Šķīrējtiesas līgumu Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process).
  2. Ja puses bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, neiesniedz atsauksmes vai rakstveida pierādījumus, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.
  3. Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu tad, ja puses nav vienojušās par  rakstveida procesu, kā arī gadījumā, ja puses ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm pieprasa mutvārdu procesu. Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā ir jāpaziņo Šķīrējtiesai līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
  4. Ievērojot Reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, Šķīrējtiesa var noturēt Šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar nosacījumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.
  5. Ja kāds no mutvārdu procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Procesa dalībniekam, kuram nepieciešamas tulks, ne vēlāk, kā trīs darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes jāiesniedz Šķīrējtiesai rakstisks iesniegums par tulka pieaicināšanu. Tulks tiek pieaicināts pēc tam, kad attiecīgais Šķīrējtiesas procesa dalībnieks ir iemaksājis Šķīrējtiesā atlīdzību par tulka pakalpojumiem.
  6. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt Šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
  7. Fiziskās personas savas lietas Šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.
  8. Juridisko personu lietas Šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.
  9. Puses Šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai. Advokāta pilnvarojumu juridiskās palīdzības sniegšanai apliecina orderis. Ja advokāts uzstājas kā puses pilnvarots pārstāvis, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru.
  10. Šķīrējtiesa ziņas par Šķīrējtiesas procesu nepublicē un nesniedz personām, kas nav lietas dalībnieki, izņemot gadījumus, kad šīs ziņas sniedzamas likumā noteiktajā kārtībā.
  11. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai puses iesniedz papildu dokumentus vai citus pierādījumus.
  12. Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā, noraksta veidā vai kopijās, uzrādot oriģinālus. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu vai kopiju, Šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, Šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu. Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
  13. Atbildētājs var iesniegt Šķīrējtiesā pretprasību, kuru Šķīrējtiesa var izšķirt kopā ar prasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar Šķīrējtiesas līgumu. Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
  14. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai. Ja termiņš pretprasības sniegšanai ir nokavēts, Šķīrējtiesa var to atjaunot pēc atbildētāja lūguma gadījumā, ja atbildētājs reizē ar lūgumu iesniedzis Šķīrējtiesas termiņa nokavēšanu attaisnojošu iemeslu pierādījumus. Gadījumā, ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par pamatotu, tā atjauno nokavēto termiņu un pieņem pretprasību izšķiršanai. Ja Šķīrējtiesa uzskata atbildētāja lūgumu par nepamatotu, tā pretprasību atstāj bez izskatīšanas un atdod to iesniedzējam.
  15. Ja puses nav vienojušās citādi, puse var grozīt un papildināt prasību visā Šķīrējtiesas procesa laikā. Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības vai iebildumu grozīšanu vai papildināšanu, ja, šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai tiek sarežģīta strīda izšķiršana. Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.
  16. Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību, atbilstību un pamatotību.
  17. Ja Šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, Šķīrējtiesa pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.
  18. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem. Avansa summas apmēru nosaka Šķīrējtiesa.
  19. Šķīrējtiesa savā lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norāda, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.
  20. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.
 
7.nodaļa
STRĪDA IZŠĶIRŠANAS ATLIKŠANA UN PROCESA APTURĒŠANA
 
  1. Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, tai skaitā ja puse vai tās pārstāvis nav ieradies uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi tādu iemeslu dēļ, kurus šķīrējtiesa ir atzinusi par attaisnojošiem, un puse vai tās pārstāvis ir pieteicis lūgumu neizskatīt strīdu bez puses vai tās pārstāvja klātbūtnes, vai pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus, kā arī citos gadījumos.
  2. Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja Šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par Šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
  3. Nākamās Šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar paziņojumiem.
  4. Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
82.1.    puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
82.2.    Šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi;
82.3.    ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
82.4.    ja puse zaudējusi rīcībspēju - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
82.5.    ja Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
82.6.    Šķīrējtiesā nav saņemti pierādījumi par Šķīrējtiesas tiesvedības maksas samaksu – līdz pierādījumu saņemšanai.
  1. Par Šķīrējtiesas procesa apturēšanu Šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim Šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu Šķīrējtiesas process apturēts.
  2. Šķīrējtiesas procesu atjauno Šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
 
8.nodaļa
PROTOKOLS
 
  1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.
  2. Pieprasījums par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms paredzētās Šķīrējtiesas sēdes.
  3. Protokolā norāda:
87.1.    Šķīrējtiesas nosaukumu;
87.2.    lietas numuru;
87.3.    izskatīšanas vietu un datumu;
87.4.    puses;
87.5.    atzīmes par pušu piedalīšanos lietas izskatīšanā;
87.6.    šķīrējtiesnešu (šķīrējtiesnešus), sekretāra, ekspertu, tulku un citu lietas dalībnieku vārdus un uzvārdus;
87.7.    strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu;
87.8.    pušu prasījumus un citus pušu izklāstītus svarīgus paziņojumus;
87.9.    iemeslus strīda izšķiršanas atlikšanai vai izbeigšanai;
87.10.šķīrējtiesnešu un sekretāra parakstus.
  1. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību Šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj Šķīrējtiesa. Puse pēc tās lūguma var saņemt protokola kopiju.
 
9.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
 
  1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja Šķīrējtiesas sastāvs sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.
  2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.
  3. Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.
  4. Ja Šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, Šķīrējtiesa procesu izbeidz. Pēc pušu pieprasījuma Šķīrējtiesa ar savu lēmumu apstiprina izlīgumu, ja tā noteikumi nav pretrunā ar likumu. Šādam lēmumam ir tāds pats juridisks spēks kā Šķīrējtiesas spriedumam. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un atrašanās vietu (juridisko adresi), fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.
  5. Šķīrējtiesas spriedumā norāda:
93.1.    Šķīrējtiesas sastāvu;
93.2.    sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
93.3.    ziņas par pusēm;
93.4.    strīda priekšmetu;
93.5.    sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
93.6.    secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un Šķīrējtiesas sprieduma būtību;
93.7.    piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
93.8.    konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
93.9.    kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
93.10.kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
93.11.Šķīrējtiesas procesa izdevumus un ar lietas vešanu saistītos izdevumus, kā arī šo izdevumu sadalījumu starp pusēm.
  1. Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt Šķīrējtiesu:
94.1.    izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas Šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
94.2.    izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
94.3.    trīsdesmit dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja Šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu. Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, Šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.
  1. Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm. Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu pusēm nosūta triju dienu laikā.
  2. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par Šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
96.1.    prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
96.2.    puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
96.3.    Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
96.4.    Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;
96.5.    fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.
  1. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas Reglamenta 96.punkta 1. vai 2.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās Šķīrējtiesā vai griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
  2. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas reglamenta 96.panta 3. vai 4.apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ vai ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un puses ir vienojušās, ka Šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties tiesā.
  3. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi šajā nolēmumā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.
  4. Ja Šķīrējtiesas nolēmums netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties rajona tiesā pēc Šķīrējtiesas atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu Šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.
  5. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Latvijas Republikas Civilprocesa likuma noteikumiem. 
  6. Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi. 
  7. Tiesvedības dokumenti pēc Šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā Šķīrējtiesā.
 
10.nodaļa
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
 
  1. Šķīrējtiesas procesa izdevumos ietilpst ar strīda izskatīšanu saistītās maksas, kā arī šķīrējtiesneša honorārs.
  2. Ar strīda izskatīšanu saistītās maksas ir:
105.1.šķīrējtiesas administrēšanas izdevumi;
105.2.summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
105.3.ar Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrošanu saistītie izdevumi;
105.4.šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
105.5.citi iespējamie ar strīda izskatīšanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa.
  1. Ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas un tiek noteikti saskaņā Šķīrējtiesas dibinātāja apstiprinātu taksi.
  2. Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmērs ar Šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību un izskatīšanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītos apstākļus.
  3. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt Šķīrējtiesas procesa izdevumu apmēru.
  4. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, Šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, Šķīrējtiesas procesa izdevumus piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
  5. Ja prasītājs atsakās no prasības un to neuztur, tad prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Ja prasītājs atsakās no prasības un to neuztur tāpēc, ka atbildētājs to pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, Šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos Šķīrējtiesas procesa izdevumus.
  6. Puses var vienoties par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.
  7. Ja palielina prasības summu, atbilstoši apmaksājami Šķīrējtiesas procesa izdevumi.
  8. Ja puses noslēdza izlīgumu un tajā nav vienojušās par Šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos pēc puses iesnieguma sadala Šķīrējtiesa.
  9. Ja Šķīrējtiesas process izbeigts Šķīrējtiesas reglamenta 96.panta 3., 4. vai 5. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, tad prasītājs var lūgt Šķīrējtiesu pieņemt lēmumu par samaksāto Šķīrējtiesas procesa izdevumu atmaksu.Lēmumu par samaksāto Šķīrējtiesas procesa izdevumu pilnīgu vai daļēju atmaksu pieņem Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
  10. Ar strīda izskatīšanu saistītās maksas un šķīrējtiesneša honorāru iekasē un administrē Šķīrējtiesas dibinātājs vai tam speciāli izveidota institūcija.
  11. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
116.1.izdevumi par advokāta palīdzību;
116.2.izdevumi sakarā ar ierašanos uz šķīrējtiesas sēdēm;
116.3.ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
  1. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
  2. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
118.1.izdevumi juridiskās palīdzības samaksai – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par desmit procentiem no prasījumu apmierinātās daļas, bet prasībās, kam nav mantiska rakstura, - ne vairāk par advokātu atlīdzības taksi;
118.2.ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi – to faktiskajā apmērā.
 
-----
dibināta 2001. gada 17. augustā un reģistrēta šķīrējtiesu reģistrā 2005. gada 15. augustā ar reģistrācijas numuru 40003761802